Ievietots: 13.01.2018 Informatīvs paziņojums

            Sakarā ar izmaiņām Alūksnes Mākslas skolas izstāžu zāles darbības plānā, ir izmainīts izstādes “Latvijas zemes skaņas .Alūksne” darba laiks un izstāde būs skatāma līdz 2018.gada 19.janvārim darba dienās no plkst.10.00. līdz 18.00.

Ievietots: 29.11.2017 Aicinām uz izstādes “ Latvijas zemes skaņas. Alūksne” atklāšanas pasākumu š.g.12.decembrī plkst. 16.15 Alūksnes Mākslas skolas izstāžu zālē Ojāra Vācieša ielā 2!

             Zeme ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas simboliem. Tā palīdz, nodrošinot auglību, svētību un atmiņu saglabāšanu. Dodoties tālos ceļos, latvietim svarīgs talismans ir saujiņa dzimtās zemes. Kā skan Latvijas zeme Alūksnē? To šogad pētīja biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns” un jauno mediju māksliniece Zanda Puče, īstenojot projektu “Latvijas zemes skaņas. Alūksne”.


Zanda Puče:

         

             "Alūksne man ir svarīga tādēļ, ka mans vecvecvectēvs Juhans Jurss (1874(6-?)-1957, Tomskā) bija amatnieks, laivu meistars. Viņa uzceltās mājas Alsviķu pagastā sauca par “Atmiņām”. Projekta īstenošanas laikā noskaidroju, ka savas amatnieka prasmes viņš nodevis tālāk daudziem alūksniešiem.

         Sabiedrība nedzīvo dzīvi tikai ar vienu laikposma pieredzi – to veido senāks mantojums. Es pūlējos pietuvināties pagātnei pa dažādiem ceļiem, lai labāk saprastu, kas tā tāda ir. Lai ieraudzītu visu ceļu, iespējams, vajadzīga distance un augstāks lidojums, jo ir kaut kas tāds, kas palika ārpus, tik īsā laikā bija grūti tam piekļūt – ir sajūta, ka tas ir vēl kaut kur dziļāk. Dažbrīd man likās, ka pagātne pastāv savrup, tomēr bija brīži, kad, manuprāt, man to izdevās piedzīvot. Kopā ar Alūksnes novada cilvēkiem es mēģināju atdzīvināt to, kas pieder man – manas dzimtas stāstus, viņu atmiņas kļuva par manu atmiņu daļu, papildinot “baltos plankumus”. Būtu garlaicīgi, ja atmiņas atainotu dzīvi kā spogulī. Tās to dara izlases veidā, un varbūt, ka šādi tās vairāk tuvinās mākslai, nevis vēsturei. Manā stāstā par Alūksni nav notikumu, es to mēģinu izstāstīt ar skaņām, smaržām un viegliem pieskārieniem. Tajā ir viss, kas man likās svarīgs – zemes skaņu ieraksti, novadnieku stāsti, fotogrāfijas un dokumenti, avīžu ziņu fragmenti, lietas, kurām pieskārušies man tuvi cilvēki.
Izstādē izmantoti vairāki informatīvie kanāli - foto, video, audio un grafika. Ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju, Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās enerģētiskajās vietās ir ierakstītas zemes skaņas un to spektra attēli veido grafisku fotogrammu sēriju, kuru papildina fotogrāfijas, ko radījis Armands Andže ar tehniku, kāda tikusi izmantota Mārtiņa Buclera laikā – lielformāta plēšu kameru.

        Vietas, kurās Alūksnes novadā ierakstījām zemes skaņas, ir īpašas, tādēļ, izmantojot karti, kurā tās iezīmēju, brīvajos brīžos aicinu tās apmeklēt arī Jūs!"

        Paldies Ojāram Vēliņam, Andrim Alviķim, Armandam Andžem, Jānim Ciglim, Daigai Jursai, Ojāram Jursam, Kaulakanu ģimenei, Korpu ģimenei, Jānim Līcim, Jānim Polim, Dainai Saveļjevai, Vitautam Hanzenam un Kasparam Tobim!


Par mākslinieci:

           

      Zanda Puče 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015. gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014. gadā – Liepājas Universitātes bakalaura programmu Jauno mediju māksla. Šogad ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības “Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenots projekts “Sveicieni no Siguldas”, 2016.gadā – projekti “MEDĪBAS” un “EX-libri Art Voyage”, 2015.gadā – projekts “Mūsu mājas stāsti” un 2014. gadā – projekts “Pārceltuve”. Vairāk informācijas: zandapuce.lv

         

          Projektu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes Mākslas skola. Projekts īstenots ar “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmas 2017” piešķirto finansējumu. 

       

Izstāde atvērta līdz 2018.gada 2.februārim darba dienās no plkst.10.00 līdz plkst.18.00. Ieejas maksa – pieaugušajiem 1.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem 0.50 EUR.

 

Ievietots: 29.09.2017 PIKC „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” izglītojamo abstraktās glezniecības konkursa „Paradīzes dārzs” darbu izstāde

no š.g.29.septembra līdz š.g.7.decembrim būs skatāma Alūksnes Mākslas skolas izstāžu zālē darba dienās no plkst.10.00 līdz plkst.18.00.

         Izstādes atklāšana un tikšanās ar Profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” pedagogiem un izglītojamajiem notiks š.g.29.septembrī plkst. 16.15. 

         

Ievietots: 25.08.2017 2017./2018.mācību gadu uzsākot

          Jaunā mācību gada sākums š.g. 1.septembrī plkst. 13.30. Tiksimies Alūksnes Mākslas skolas zālē Ojāra Vācieša ielā 2, Alūksnē, līdzi ņemot krāsainus sapņus, optimismu un dzīvespriecīgus smaidus.


Veiksmīgu Jauno mācību gadu!

Ievietots: 04.08.2017 Latvijas Mākslinieku savienības muzeja gleznu izstāde "KLUSĀ DABA"

           No š.g. 4.augusta līdz 15.septembrim Alūksnes Mākslas skolas izstāžu zālē ir skatāma Latvijas mākslinieku savienības muzeja gleznu izstāde "KLUSĀ DABA" Izstāde atvērta darba dienās no plkst.10.00 līdz 17.00. Alūksnes pilsētas svētku laikā sestdien, 5. augustā izstāde būs atvērta no plkst.10.00 līdz 17.00, svētdien, 6.augustā izstāde būs atvērta no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieejas maksa  - pieaugušiem EUR 1,00, skolēniem, studentiem un pensionāriem EUR 0.50.

              Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) izstādē izvēlēts viens žanrs – klusā daba, kur vērojama māksliniecisko līdzekļu attīstība sākot no 20.gs.50.gadu beigām līdz 80.gadu beigām. Izstādē vērojami gan izcili klusās dabas meistari: Imants Vecozols, Jūlijs Viļumainis, Indulis Zariņš, Biruta Baumane u.c., gan laikmeta ainu raksturojoši nozīmīgi autori: Vilis Dvielis, Mihails Korņeckis, Aija Zariņa, Nikolajs Breikšs u.c., gan autori, kuru darbi reti tiek izstādīti: Ingrīda Kalna, Marina Ainbindere u.c.
             Klusās dabas aizsākumi meklējami 17.gadsimta Holandē, kad bija parādījies jauns pieprasījums un mākslinieciskā izpausme – gleznas, kur visdažādāko priekšmetu tēlojumā autori centās reālistiski sasniegt to visraksturīgāko atveidu: krāšņas ziedu buķetes, stikla un sudraba trauki, drapērija, uz kuras eksponējas kāds šķīvis ar melleņu pīrāgu vai šķiņķi un gandrīz obligāti – citrons. Žanra attīstība vērojama arī vanitās, kas pasaulīgo lietu laicīgumu izsaka galvaskausu, smilšu pulksteņa, sveces simbolos, tādejādi atgādinot “Memento mori!”.
               Latvijas mākslā klusās dabas žanrs parādās diezgan vēlu – 20.gs.20.gados, kad priekšmetu tēlojums balstīts gan reālistiskā dzīves izpratnē, gan vecmeistaru gleznu izpētē, gan modernisma laikmetam raksturīgajā stilizācijā.
             Ekspozīcijā redzamajās LMS muzeja kolekcijas gleznās tiek akcentēta mākslinieku aktīvā vēlme izpausties klusās dabas žanrā laikaposmā no 20.gs.60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad arī tika veidota LMS plašā kolekcija.
               Pēc 2.pasaules kara, kad mūsu mākslā tika aktualizēti sociālisma darbaļaudis, to varonīgā pagātne un spožā nākotne, klusās dabas žanrs tika „pieklusināts”. „Vienkārša” priekšmetu attēlošana padomju ideoloģijai bija par maz, lai paustu jaunās dzīves nozīmīgumu un māksliniekiem tika aizrādīts par formālismu, kas tolaik nozīmēja, ka darbos par galveno izvirza māksliniecisko formu, bet saturs tiek noniecināts, un līdz ar to šie darbi izstādēs reti tika eksponēti. Jauns cēliens klusās dabas žanrā parādījās sākot ar 20.gs.70.gadiem, kad tieši šajā priekšmetu tēlojumā visvairāk mākslinieki mums atklāj savas profesionālās intereses, mākslinieciskos meklējumus, veiksmes kompozīcijā, krāsu salikumos, triepiena raksturā, it īpaši, protams, glezniecībā.
            Izstādes ekspozīcija veidota uzsverot, ka latviešu glezniecībā klusā daba vairāk tiek tēlota kā savas patības izteikšana laikmetam raksturīgā izteiksmē. Radot kluso dabu mākslinieks paliek tikai ar sevi, viņa domas galvenokārt tiek vēstas virzienā kā parādīt māksliniecisko varēšanu un tieši šajā žanrā mākslinieki ir izpaudušies vislabprātāk, visbiežāk un visradošāk.

Teksts: mākslas zinātniece Baiba Guste

Ekspozīcijas idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.