Ievietots: 25.05.2017 Projekts "Latvijas zemes skaņas. Alūksne"

                               Kā skan Latvijas zeme vai Latvijas zemes skaņas Alūksnē?

         Zeme ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas simboliem. Tā palīdz, nodrošinot auglību, svētību un atmiņu saglabāšanu. Dodoties tālos ceļos, latvietim svarīgs talismans ir saujiņa dzimtās zemes... Kā skan Latvijas zeme Alūksnē? To šovasar nolēmusi izpētīt biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns” un jauno mediju māksliniece Zanda Puče, īstenojot projektu “Latvijas zemes skaņas. Alūksne”, no 14. oktobra līdz 10.novembrim ir plānota izstāde Alūksnes Mākslas skolā.
         Projekta īstenošanas procesā ir iecere aptvert visas trīs dimensijas: pagātni-tagadni-nākotni. Tas būs savdabīgs stāsts par laiku un cilvēkiem, tehnoloģiju attīstību, vērtībām - zemes un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, izstāstīts, izmantojot multimediālas laikmetīgas tehnoloģijas un dažādu paaudžu Alūksnes vietējo iedzīvotāju stāstus. Zanda Puče: “Es ceru, ka māksla un dialogs ar cilvēkiem palīdzēs ieraudzīt jaunus kontekstus, stiprināt identitātes un piederības sajūtu.”
Projektā ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju, Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās vietās plānots ierakstīt zemes skaņas un no zemes skaņu spektra attēliem veidot grafisku fotogrammu sēriju, kuru izstādē papildinās iedzīvotāju atmiņu stāsti. Tiks izmantoti vairāki informatīvie kanāli - audio, foto, video un grafika. Sadarbībā ar vietējiem nozaru speciālistiem no izvēlētajām vietām Alūksnē plānots izstrādāt pastaigu maršrutu, kā arī organizēt radošas meistarklases, iepazīstinot ar dažādām grafikas tehnikām un zemes skaņu ierakstu procesu.
        2016. gadā māksliniece Siguldas novada bibliotēkas izstāžu zālē īstenoja līdzīgu projektu - “Ex-libri art voyage”, tā ietvaros tika ierakstītas zemes skaņas un vibrācijas Siguldas ainaviskajās vietās, kuras mākslinieki attēlojuši savos darbos. Zanda Puče: “Mākslas darbi bieži vien ir kā savdabīgas ceļa zīmes. Jau kopš seniem laikiem Siguldas majestātiskās ainavas - panorāmiskie dabasskati, gleznainā Gaujas senieleja ar romantiskajām pilsdrupām bijušas radošas iedvesmas avots māksliniekiem, mākslas amatieriem, ceļotājiem - zinātniekiem un literātiem. Skices, zīmējumi, gleznojumi, akvareļi, grafikas kļuvušas par tā laika labākajiem vēstures lieciniekiem. Laikiem ritot, cilvēku tehniskās iespējas pilnveidojušās un nu jau katrs savas ceļojuma atmiņas var paņemt līdzi arī fotogrāfijās. Alūksnes novads man ir tuvs un es to gribētu iepazīt vairāk! Zemes skaņas Alūksnē man ir svarīgas tādēļ, ka mans vecvecvectēvs JuhansJurss (1847-1957, Tomskā) bija amatnieks, laivu meistars, un viņa uzceltās mājas Alsviķu pagastā sauca par “Atmiņām”, tā nu “Atmiņas” ir rosinājušas jaunus atmiņu projektus, par tiem tuvāk mājaslapā: www.zandapuce.lv

       Alūksnes novada bibliotēkā 24.maijā plkst. 11.00 notika tikšanās ar mākslinieci Zandu Puči,  bet plkst. 16.00 Alūksnes Mākslas skolā notika pirmā meistardarbnīca, kuras laikā jaunie mākslinieki tika iepazīstināti ar projekta “EX-libri art voyage Sigulda” rezultātiem, zemes skaņu ierakstīšanas tehnoloģiju, kā arī apguva teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas grafikas tehnikās – linogriezumā un acetondrukā. Meistardarbnīcā dalībnieki izveidoja savu aploksnes dizainu kādai no Alūksnes vietām.
      

        Projektu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes Mākslas skola.
        Projekts tiek īstenots ar “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmas 2017” piešķirto finansējumu.

Ievietots: 25.05.2017 Alūksnes Mākslas skolas pedagogu pieredzes apmaiņa Gulbenes Mākslas skolā


         Š,g. 25.aprīlī grupa Alūksnes Mākslas skolas skolotāju devās braucienā uz Gulbeni, lai apmeklētu kolēģus un iepazītu viņu pieredzi Gulbenes Mākslas skolā, kā arī iesniegtu Alūksnes Mākslas skolas izglītojamo radošos darbus Starptautiskajam vizuālās mākslas konkursam “Klusā daba ar zilo šķīvi”.
         Gulbenes Mākslas skolas direktore Sandra Dikmane un direktora vietniece metodiskajā darbā Mairita Ķuze - Nakoskina laipni izrādīja skolas telpas un darbnīcas, iepazīstināja ar izglītības iestādes mācību darbu. Iepazinām Gulbenes kolēģu pieredzi, izstrādājot skolas absolventu profesionālās ievirzes izglītības programmas "Vizuāli plastiskā māksla" apguves noslēguma darbus, kā arī tikām iepazīstināti ar kaimiņu skolas darbu specifiku, strādājot pie dažādiem projektiem ( skolas kalendāriem), apgūstot jaunas tehnikas ( aerogrāfiju). Kopīgās sarunās vienojāmies par radošiem plāniem nākotnei- kopīgiem kursiem.
         Gulbenes Mākslas skolas apmeklējums noslēdzās muzejā, kur bija iespēja iepazīt Gulbenes novada mākslinieku istabu, kurā eksponēti Jūlija Madernieka, Leo Svempa, Jāņa Brektes u.c mākslinieku-novadnieku darbi, kā arī mūsu skolas pedagogiem bija iespēja noskatīties Gulbenes Mākslas skolas audzēkņu veidotās animācijas filmas par sava novada māksliniekiem Voldemāru Irbi, Jūliju Madernieku un Gulbenes pilsētu.

 

Ievietots: 25.05.2017 Dalība Valsts izglītības satura centra organizētajā V Latvijas bērnu un jauniešu mākslas un mūzikas festivāla „ Latvijas toņi un pustoņi” mākslas programmas konkursā.

            Alūksnes Mākslas skolas interešu izglītības programmu audzēkņi piedalījās Valsts izglītības satura centra organizētajā V Latvijas bērnu un jauniešu mākslas un mūzikas festivāla „ Latvijas toņi un pustoņi” mākslas programmas konkursā. Konkursa mērķis ir stiprināt bērnu un jauniešu patriotismu un valstisko apziņu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, veicināt radošo spēju attīstību un iniciatīvu izteikt sevi ar vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izteiksmes līdzekļiem.
          Risinot konkursa tēmu „Latvijas toņi un pustoņi”, konkursa dalībnieki varēja akcentēt savam novadam raksturīgo vidē, dabā, kultūrā , vēsturē , valodā, sabiedrībā un tās norisēs pagātnē un mūsdienās, vai radīt nākotnes vīziju par Latviju -novadu, pilsētu, pagastu, skolu.
         Mūsu skolas jaunieši Līva Marta Roze, Armīns, Rēdelis, Dana Deineko, Linda Gusta, Līna Vika un Evija Rubene savos gleznojumos interpretēja novadnieces-grafiķes Dzidras Ezergailes darbus un ieguva konkursa pirmajā kārtā 1. pakāpes diplomus. Jaunieši strādāja skolotājas Ritas Balanes vadībā.
       Skolotājas Dainas Rudzītes sākumskolas vecuma posma interešu izglītības grupas audzēkņi Hēra Žaklīna Biete, Magdalēna Rakstiņa, Daniils Poļakovs arī saņēma 1.pakāpes diplomus. Viņu darbos attēloti Alūksnei raksturīgie objekti.
      Visi konkursā godalgotie darbi ceļos uz Mazsalacu, kur 25. aprīlī notiks festivāla reģionālā tērpu skate un izstāde “Vidzemes toņi un pustoņi”, kurā piedalīsies arī mūsu skolas dalībnieki.

Ievietots: 09.04.2017 Vidzemes mākslinieku izstāde 2017 - Alūksnē

    Sestdien, 8. aprīlī tika atklāta Vidzemes mākslinieku kopīgā izstāde “Acumirklis”, kurā apskatāmi 92 autoru radošie darbi. Izstāde tika atklāta 3 vietās: Alūksnes Kultūras centrā, Alūksnes muzejā un Alūksnes Mākslas skolā.
Izstāde būs apskatāma līdz 21. maijam!

Ievietots: 27.03.2017 Eksāmens priekšmetā kompozīcija "Skolas noslēguma darba projekts, aizstāvēšana"

      2017. gada 22. marta pievakarē Mākslas skolā valdīja neliels satraukums. Uz savu pirmo nopietno pārbaudījumu – skolas noslēguma radošo darbu projektu aizstāvēšanu, kas reizē bija arī eksāmens kompozīcijā, vecākus, pedagogus un skolasbiedrus sagaidīja 7. klases izglītojamie.
      Viņi bija rūpīgi gatavojušies, lai pastāstītu klātesošajiem par savu radošo ieceri skolas noslēguma darbam, kas būs apliecinājums apgūtajām patstāvīga radošā darba iemaņām, pabeidzot 7-gadīgās profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” apguvi.
      Gustavs Stradiņš savu interesi par aborigēnu dzīvi, viņu pasaules izpratni un mākslu realizēs gleznojumā “Rītausma”.
      Kristiāna Freimane grafiskā kompozīcijā “Kaleidoskops” attēlos laika neatgriežamības fenomenu, jo laiku, tāpat kā kaleidoskopa fragmentiņus, nevar atgriezt atpakaļ sākotnējā stāvoklī. Darbs taps, izzinot un ietekmējoties no holandiešu mākslinieka Morisa Kornēliusa Ešera grafisko darbu optiskajiem efektiem un kompozīcijas uzbūves.
      Egils Veinbergs aizstāvēja ideju par sevis iepazīšanu, izvēloties pašportreta žanru.
      Agata Rāga diplomdarbā gleznos savas izjūtas Mākslas skolā pavadītajos gados, izmantojot mākslinieka Borisa Bērziņa darbus kā ierosmes avotu.
      Anastasijai Gailei taps gleznojums “Klusā daba”, pētot un interpretējot holandiešu vecmeistaru kluso dabu uzbūvi un materialitātes atspoguļojumu.
      Nikolajs Rakovs, iepazīstot gleznotāja Alekseja Naumova košos darbus, gleznos kompozīciju “Pamests, bet ne aizmirsts”.
      Artūrs Krajevičs gleznā “ Klusā daba ar kaķi” izvēlējies paust savu attieksmi pret mīļu mājdzīvnieku, izmantojot ierosmei Anrī Matissa daiļradi.
      Noslēdzot aizstāvēšanu, topošie absolventi saņēma pedagogu vērtējumus kopā ar pavasara zieda stādiņu, kas viņiem būs jāizplaucē līdz krāšņam ziedam, līdzīgi kā viņu radošā darba iecere tiem būs jāizauklē no idejas līdz realizācijai materiālā .