Jaunumi

    10.aprīlī Aūksnes Mākslas skolā tika atklāta mākslinieces 100.dzimšanas dienai, kas apritēja šā gada 11. aprīlī, veltīta izstāde. No  Alūksnes muzeja krājumiem izstādīti 10 mākslinieces oriģināldarbi – grafikas, O.Vēliņa fotogrāfijas no Dzidras Ezergailes pēdējiem dzīves gadiem Alūksnes novada “Sniedzēs” pie   Tūjas un dzīvoklī Rīgā, vairāki mākslinieces darinātie portreti akvareļu tehnikā. Savukārt, skolas audzēkņi darinājuši daudzveidīgas mākslinieces darbu interpretācijas: skolotājas Ritas Balanes vadībā 4.klasē - gleznieciskas krāsu kompozīcijas, datorgrafikas darbi   tapuši ar skolotājas Ilzes Egles atbalstu, 3.klasē skolotājas Madaras Zaķes iedvesmotas   - brīvas portretu kopijas un krāšņas grafikas darbu interpretācijas, kas papīra plastikas tehnikā tapušas kopā ar skolotāju Elitu Salaku, uz melnajiem foniem ar baltu līniju ritmiem, vairākos plānos tapušas 5.klases grafiskās interpretācijas  skolotājas Alises Krajevičas vadībā,  6.klasē kopā ar skolotāju Anitu Vēliņu tapuši ar baltu diegu uz melnā kartona izšūtie trauslie līniju ritmi, bet skolotājas Lilijas Kukles vadībā darināti ekslibri. Izstādē apskatāms arī māksliniecei Dzidrai Ezergailei veltītais telpiskais darbs, kas Ritas Balanes un Anitas Vēliņas vadībā tapis jauniešu interešu grupā un ieguvis jau 1.pakāpes diplomu un piedalījies  XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku lielajā vizuālās mākslas izstādē Rīgā VEF Kultūras pilī. Izstādes centrā - māksliniecei veltīta telpiska instalācija, kuru izveidoja skolotājas: Rita Balane, Alise Krajeviča un Anita Vēliņa. Ar muzikālu priekšnesumu svētku noskaņu bagātināja Alūksnes Mūzikas skolas audzēknes Dārtas Galahovas priekšnesums.

DZIDRAI EZERGAILEI  - 100

       Dzidra Ezergaile dzimusi 1926. gada 11.aprīlī Rīgā. Pēc Rīgas 2. vidusskolas beigšanas, sākusi studijas Latvijas Valsts universitātē, Arhitektūras fakultātē, bet pēc četru gadu studijām turpinājusi izglītību Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā, to absolvējot 1956.gadā. Bijusi žurnāla “Padomju Latvijas Sieviete” mākslinieciskā redaktore 20 gadu garumā (1956-1976). Izstādēs piedalījusies no 1956.gada. Mākslinieku savienības biedre kopš 1962. gada. Bijusi grafiķes Neles Zirnītes Oforta ģildes goda locekle. Bija precējusies ar literātu Vidaru Baltu ( 1911 -1994). Mūžībā devusies 2013. gada 6. jūlijā, apbedīta Alūksnes Lielajos kapos.

          Savas vasaras māksliniece  pavadījusi Alūksnes puses Tūjā, ”Sniedzēs”. Daudzi alūksnieši Dzidru Ezergaili atceras kā bezgala gaišu, sirsnīgu un dāsnu personību, kura bieži dāvinājusi savus darbus, kopā ar kaligrāfiski rakstītajiem vēlējumiem pašdarinātās aploksnēs. Māksliniecei maz interesējusi materiālā dzīve, viņas lielākās vērtības bijušas  siltās attiecības ar cilvēkiem, dabu, pasauli un mākslu.

                Māksliniece Gundega Evelone ir rakstījusi : "Manuprāt, vadošais motīvs Ezergailes mākslā bija parādīt pasaules starojumu, vienotību ar visaptverošo kosmosu, kas kā tālo austrumu mācībā par cilvēka ķermeņa enerģiju kanāliem, tīklojas neskaitāmās, mirdzošās asīs starp augšu un apakšu.”

               Savukārt mākslas zinātniece Eva Rotčenkova Rotko Muzejā Dzidras Ezergailes izstādei  “Saules dziesma”(17.11.2015.-17.01.2016.) veltījusi vārdus: ”Tautas dziesmās izteiktā latviskā poētika un Saule kā mātišķs mīlestības, gaismas, siltuma un dzīvības uzturētājas simbols bieži ir bijis centrālais tēls mākslinieces darbos, kam raksturīga stingra ritmika, un darbu kompozīcijas liek manīt Dzidras Ezergailes arhitektoniskās domāšanas pamatus. ”Dziesmu ritmi”, ”Saules loki”, “Saules ceļš”, “Aka”, ”Dzirnavas”, “Folkloras motīvs” ir daži nosaukumi, kas atspoguļo mākslinieces teiksmaino domāšanu, priekšplānā izvirzot latviskās identitātes apzināšanos caur tautasdziesmu vienkāršajiem, arhetipiskajiem tēliem.

            Māksliniece ir bijusi vairākkārt  viesis arī Alūksnes Mākslas skolā, ar cieņu un augsti vērtējusi pedagogu darbu un audzēkņu sasniegumus, bieži tikusies ar Ojāru un Anitu Vēliņiem, gan Alūksnē, gan Tūjas ”Sniedzēs”.

          Atceroties Dzidru Ezergaili 100.dzimšanas dienā, Alūksnes Mākslas skolas audzēkņi pedagogu vadībā radījuši daudzveidīgas mākslinieces darbu interpretācijas,  kas būs skatāmas kopā ar mākslinieces darbiem skolas izstāžu zālē no 10. aprīļa līdz maija otrajai pusei.

     Dodoties uz Daugavpili, vienmēr  nozīmīgākā vieta audzēkņiem un pedagogiem ir Rotko muzejs. Apmeklējot tajā rīkotās izstādes, nekad nebūs vilšanās ! Un kur nu vēl Martinsona māja – kurā atkal un atkal var apbrīnot viena no visu laiku izcilākajiem Latvijas keramiķiem - Pētera Martinsona darbus! Tā arī šoreiz  - 11.03.2026. pēc Saules skolas iedvesmojošā apmeklējuma Alūksnes Mākslas skolas audzēkņiem un skolotājiem bija iespēja apskatīt Latgales mākslinieku jaunāko darbu izstādi ”Pierobeža”, Raivja Zabja (1973-2023) laikmetīgās mākslas kolekcijas izstādi “Ieraudzīt”, itāļu mākslinieka Gregorio Bota (1953) telpiskās instalācijas un skulptūras, kas  “ievelk” klusinātās, meditatīvās sajūtās, liekot just paralēles ar maigu, smalki niansētu glezniecību, somu mākslinieces Rozmarijas Torpo (1977)  radīto iluzoro krāsu un gaismu spēli izstādē “Savāda gaisma”, 14.Starptautiskā Latgales grafikas simpozija  dalībnieku darbus, kā arī ekspozīcijas par M.Rotko un darbu kolekciju no muzeja krājumiem. Lai veiksmīgāk varētu iedziļināties redzamajos mākslas darbos, skolotāja Anita Vēliņa bija sagatavojusi  darba lapas, kuras varēja papildināt ar tekstu par iespaidiem un gūtajām emocijām.

Pavasara brīvdienās 11.03.2026. 18 skolas audzēkņi un 6 pedagogi devās pieredzes apmaiņas izglītojošā ekskursijā uz Daugavpili.  Apmeklējot Saules skolu – mākslu izglītības kompetences centru - Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu, radās brīnišķīgs iespaids par sakārtoto vidi, jaudīgo aprīkojumu izglītības programmu apguvei. Apskatot  skolas telpās izvietotos audzēkņu darbus, redzams ļoti kvalitatīvs darbs ar izglītojamajiem, jaudīgs metodiskai darbs, kas atspoguļojas vērojot izaugsmi audzēkņu darbos no jaunākā vecuma līdz pat vidusskolas absolventu darbiem. Jūtama nozīmīga sadarbība un sakarības starp profesionālās ievirzes un profesionālo izglītību. Ļoti augstu vērtējams Saules skolas vadības, pedagogu un pašvaldības ieguldījums, kā arī prasme  iesaistīties starptautiskos projektos, kas dod  gan iespēju pilnveidot izglītības iestādi atbilstoši laikmeta prasībām, gan saglabāt un popularizēt pamatvērtības, gan pedagogiem gan audzēkņiem piedalīties  apmaiņas programmās ar izglītības iestādēm ārzemēs, pat plenēros Itālijā, Francijā un citur.

  Paldies Saules skolas direktorei Ingunai Kokinai un direktora vietniecei metodiskajā darbā Dignai Gordijenko par laipno uzņemšanu.  Paldies Saules skolas bagātajai vēsturei,  tās “saknēm”, kas devušas pamatīgumu un lepnumu par savu vietu un cilvēkiem kopējā kultūras telpā.